Kāda ir labākā malka kamīnam un kas ir izdevīgāk – malka vai briketes?
Izcilas kamīna darbības, ilga kalpošanas laika un patīkama siltuma pamatā ir pareizi izvēlēts un sagatavots kurināmais. Par vislabāko malku kamīna ekspluatācijai tiek uzskatīta blīva cietkoksne, galvenokārt osis, ozols un bērzs. Osis un ozols izceļas ar fenomenālu blīvumu (osis sasniedz aptuveni 0,75 g/cm³, bet bērzs 0,65 g/cm³), kas nozīmē, ka pagales deg daudz ilgāk, dod augstāku siltumatdevi un rada mierīgu, vienmērīgu liesmu bez dzirksteļošanas. Skujkoki, piemēram, priede un egle, ir lēti un labi izmantojami tikai iekuršanai to sveķu satura dēļ, taču ikdienas kurināšanā tie ievērojami piesārņos kamīna stiklu un veicinās kvēpu nosēdumus dūmvadā.
Taču pat vislabākā oša malka būs neefektīva un bīstama, ja tā nebūs izžāvēta. Absolūtais likums nosaka, ka malkas mitrums nedrīkst pārsniegt 20% (vislabāk, ja tas ir robežās starp 15–18%). Svaigi zāģētai malkai mitrums bieži svārstās no 38% līdz pat 42%. Kurinot ar mitru malku, milzīgs daudzums saražotās enerģijas tiek izniekots tikai tam, lai iztvaicētu koksnē esošo ūdeni. Vēl ļaunāk, šie ūdens tvaiki sajaucas ar nesadegušām daļiņām un dūmvadā veido biezu, agresīvu un viegli uzliesmojošu darvas (kreozota) kārtu, kas krasi paaugstina ugunsgrēka risku un bojā skursteni.
Saskaroties ar jautājumu, kas ir finansiāli un enerģētiski izdevīgāk – parastā malka vai kokskaidu briketes, uzvarētājs siltumatdeves ziņā ir briketes. Brikešu mitrums ražošanas specifikas dēļ ir zem 10%, un to kaloritāte sasniedz 4000 līdz 4538 kWh/kg. Parasta, labi izžāvēta malka spēj sasniegt aptuveni 2000 līdz 3500 kWh/kg. Kaut arī briketes parasti izmaksā dārgāk nekā steru malka, to augstais blīvums nodrošina ļoti ilgu gruzdēšanu, tās aizņem maz vietas, neienes mājās kukaiņus un mizu gružus, un kopējā iegūtā enerģija no viena kilograma ir nesalīdzināmi augstāka.
Siltumatdeves aprēķina salīdzinājums
Analizējot konkrētus datus, 10 kilogramu iepakojums augstas kvalitātes RUF vai Pini-Kay brikešu (ar mitrumu zem 10%) atdos pat 45 kWh enerģijas (aptuveni 4538 kWh/t). Savukārt 10 kilogrami svaigas, mitras malkas (mitrums virs 25–30%) lielāko daļu savas termiskās jaudas pazaudēs un atdos knapi 20 kWh, nesasniedzot kamīnā nepieciešamo nominālo darba temperatūru tīrai stikla uzturēšanai.
| Kurināmā veids | Siltumatdeve (Kaloritāte) | Optimālais mitruma līmenis | Degšanas raksturojums un ietekme uz iekārtu |
|---|---|---|---|
| Osis / Ozols | Ļoti augsta | 15% - 20% | Ilgstoša gruzdēšana, grūtāk iekurināt, nedzirksteļo, ļoti augsta temperatūra |
| Bērzs | Augsta | 15% - 20% | Lieliska, spilgta liesma, izcils karstums, salīdzinoši maz pelnu |
| Priede / Egle | Vidēja / Zema | 15% - 20% | Ātri izdeg, stipri dzirksteļo (sveķi), strauji piesārņo dūmvadu |
| Kokskaidu briketes | Vislielākā (~4500 kWh/kg) | Zem 10% | Ļoti karsta un vienmērīga atdeve, aizņem maz vietas, minimāls pelnu atlikums |
Bieži uzdotie jautājumi (BUJ)
Kā pareizi žāvēt malku, lai sasniegtu optimālo mitrumu zem 20%?
Malka jāskalda un jāglabā ārā, nojumē ar labu dabīgo gaisa cirkulāciju, pasargāta no tieša lietus un sniega. Atkarībā no koka sugas, pilns žūšanas cikls ilgst no 12 līdz 24 mēnešiem.
Kā mājās var noteikt, vai malka ir pietiekami sausa kurināšanai?
Precīzākā metode ir iegādāties digitālo koksnes mitruma mērītāju. Lai iegūtu precīzu mērījumu, pagale vispirms ir jāpāršķeļ uz pusēm, un mērītāja adatas jāiedur tieši koksnes vidū (sirdī), jo ārējā miza vienmēr būs sausāka par iekšpusi.
Vai ar briketēm drīkst kurināt jebkuru kamīnu vai krāsni?
Briketēm ir milzīgs blīvums un ārkārtīgi liela siltumatdeve. Lielākā kļūda, ko pieļauj lietotāji, ir kurtuves piepildīšana ar briketēm tādā pašā apjomā kā ar malku. Tas var izraisīt krāsns metāla deformāciju un stikla plīšanu pārkaršanas dēļ. Briketes jāpievieno stingri dozēti, ievērojot iekārtas nominālās jaudas norādījumus.